Salna, čau!

Vienmēr esmu gaidījusi tos kraukšķīgos pirmās salnas rītus, kad visa zeme balta un mirguļojoša saulē. Tad pat nepietiek laika brokastīm - cepure galvā, zābaki kājās, paķeru jaku un fočiku, pasaucu suņus. Laiks pastaigai!

Jup, jup, mūsmājās ir arī vistas. To saku, lai nepārsteigtu zvēru daudzveidība šeit un turpmāk.

 Šis lepnais, oranži staltais kungs ir araukāns (kas ir vistu šķirne), vārdā Cvībiņš. Lepns, jo tikai putni-personības tiek pie vārda. Cvībiņš, jo vienkārši izskatījās pēc tāda.

Tas, kas mani, žagatu, visvairāk iepriecina sarmotajos rītos, ir mirgulīši. Dīvaino mirgulīšu prieku, kas man izpaužas kā fanošana par lampiņām un sarmu, un sniedziņu, un akmentiņiem, pat nevar vārdos aprakstīt. 

 Ahā, ja turpinām par dzīvnieku tēmu, šī ir Lote, 7 gadi, patīk bildēties. Garšo burkāni un mēdz riet uz mēnesi.

Lotes partneris nindzju cīņās ir Nūnū, jeb, pilnā vārdā, Nūnūnadzis. Nūnūnadzis nozīmē to pašu, ko degunradzis, tikai izklausās mazliet citādāk, jo vārda devēja bija mana mazā māsa Karlīna. Nunis pāris nedēļas pie mums jau bija padzīvojis kā bezvārda kucēns, kurš atsaucās uz saucieniem "Puika!", "sunīt" un citiem vārdiem, kad māsa uzlika punktu uz i. Tagad gan tas izklausās nedaudz smieklīgi, kad lielu un teritoriju sargātgribošu suni apsauc ar teikumu:"Nuni, Nuni, nāc mājās!" Varbūt tur tā sāls - lai mīkstinātu skarbo izskatu, jāsauc mīlīgā vārdā.
Vispār šī laikam ir ārkārtīgi nepieklājīga bilde, lai iepazīstinātu ar tik cēlu suni. Tātad - Nūnū, 2 gadi, garšo burkāni, patīk gaudot līdzi klarnetei.

Sabīne, Anna un Karlīna

 Pavisam jauks notikums šodien bija Kiršteinu meiteņu un balonu apciemojums. Tikko sētā bija iebraukuši ciemiņi, tētis paziņoja, ka uz mūsu lauka esot nolaidušies hēlija baloni. Visiem, protams, radās tūlītēja interese noskaidrot, kas ir tas, kas šos balonus novilcis lejā. Proti, kas piesiets auklas galā? Mans minējums, ka tur ir pāris tūkstoši eiro, ātri vien izkūpēja gaisā. Arī sliktākā paredzētā versija, ka tur ir kāda romantiska kāzu pāra sapņi turpmākajai dzīvei, neapstiprinājās. Izrādījās, ka viss ir vienkārši. Balonus pie mums atvilka neizdzīvojušo balonu brāļu atliekas, kas skumji nokarājās auklas galā. Viesi šā vai tā tika uzņemti atplestām rokām un katra dāma tika pie bildes ar pasaules apceļotājiem. Māšukam prieks visam vakaram. :)

Mirguļojošu darba nedēļu! 

M.