Tās vasaras mēdz būt visādas. Piemēram, pērnā man šķita ļoti, ļoti laimīga. Nu tāda, ka no laimes varētu pārsprāgt. Un pat nevarētu teikt, ka bija noticis kas īpašs, - nē, notikumi bija gandrīz tie paši, ierastie, bet tāda prieka un vienreizības sajūtas pilni. Savukārt šogad mana vasara bija tāda.. caurcaurēm sargājama. Saudzējama. Patiesi sakot, cilvēkam pat nevar ienākt prātā, kā gada laikā mazā,stabilā pasaule var pagriezties kājām gaisā.
